Jaunumi

Kā vienu no iemesliem kredītreitinga nākotnes novērtējuma maiņai Fitch norāda, ka Latvija ar mazu un atvērtu ekonomiku ir uzrādījusi relatīvu noturību pret nesenajiem ārējiem satricinājumiem, pārsniedzot pirms pandēmijas IKP līmeni. Kopumā novērtēts, ka pandēmijas ietekme uz ekonomiku bija daudz mazāka nekā vidēji Eiropas Savienībā (turpmāk – ES) un nelabvēlīgā ietekme no energoresursu pieejamības sarežģījumiem – cenu pieaugums bija mazāks kā sākotnēji tika prognozēts, neraugoties uz Latvijas vēsturiski lielo energoresursu importa atkarību no Krievijas.

Fitch sagaida, ka inflācija strauji samazināsies un 2024.–2025. gadā IKP pieaugums būs līdz aptuveni 3%, ko stimulēs gaidāmais ES fondu apguves palielinājums un privātā patēriņa atjaunošanās.

Ņemot vērā ekonomiskās situācijas uzlabošanos pēdējo divu ceturkšņu laikā, kā arī prognozēto inflācijas samazinājumu un atalgojuma pieaugumu, Fitch ir palielinājis Latvijas 2023. gada IKP prognozi līdz 1,4%, salīdzinot ar - 0,3% prognozi februārī.

Fitch sagaida, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2023. gadā samazināsies līdz 3,8% no IKP, salīdzinot ar 4,4% 2022. gadā, atspoguļojot spēcīgos fiskālos rezultātus 2023. gada pirmajā pusē.

“Starptautiskās kredītreitingu aģentūras Fitch lēmums paaugstināt Latvijas kredītreitinga nākotnes vērtējumu no stabila uz pozitīvu esošajā “A-” līmenī un palielināt Latvijas IKP prognozi no - 0,3% februārī uz 1,4% apliecina  Latvijas tautsaimniecības noturību pret ārējiem satricinājumiem un valdības lēmumu ilgtspēju,” norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Aģentūra atzinīgi novērtē gan Latvijas neatkarību no Krievijas energoresursu importa, gan ar enerģētiku nesaistītu preču un pakalpojumu tirdzniecības samazinājumu, tajā pašā laikā norādot, ka saikne ar Krieviju saglabā iespējamus ārējos riskus.

Fitch norāda, ka Latvijas kredītreitinga stiprās puses ir zemāks valsts parāds un tā apkalpošanas izmaksas, nekā līdzīga kredītreitinga valstīs un uzticamais ekonomikas politiskais ietvars, ko atbalsta dalība ES, kā arī mērenais privātā sektora parādsaistību līmenis.

Tajā pašā laikā aģentūra norāda, ka Latvijas mazā ekonomika, IKP uz vienu iedzīvotāju, kas ir zemāks kā līdzīga kredītreitinga valstīm, tekošā konta deficīts un neto ārējais parāds, kas ir nedaudz augstāks kā līdzīga kredītreitinga valstīm, kā arī nelabvēlīgās demogrāfiskās tendences ir faktori, kas var ierobežot Latvijas kredītreitinga izaugsmi nākotnē.

Iepriekšējais kredītreitingu aģentūras Fitch paziņojums publicēts 2022. gada 14. februārī, kad Latvijas kredītreitings tika saglabāts “A-“ līmenī ar stabilu kredītreitinga nākotnes novērtējumu.

Pilnu ziņojumu skatīt Fitch mājaslapā.