Atveseļošanas fonda reformu pasākumi un investīciju projekts
Eiropas Savienības Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility) ir Eiropas Komisijas centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības daudzgadu budžetam. Programmas mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.
Latvijas Atveseļošanas fonda (turpmāk – AF) plānu apstiprināja 2021. gada 22. jūnijā Eiropas Komisija un 13.jūlijā ES Padome Ekonomikas un finanšu jautājumos (ECOFIN). Latvijai apstiprinātais AF finansējuma apjoms ir 1,82 miljardi eiro, kas būs pieejams līdz 2026. gada 31. augustam.
Latvija AF plāna īstenošanai ir izvēlējusies 6 komponentes:
1. Klimata pārmaiņas un ilgtspēja;
2. Digitālā transformācija;
3. Nevienlīdzības mazināšana;
4. Veselība;
5. Ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma;
6. Likuma vara.
Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas 2.1.2.1.i. “Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas” projekts Nr. 2.1.2.1.i.0/1/23/I/VARAM/009 “Valsts pārvaldes vienota valsts finanšu resursu plānošana un pārvaldības grāmatvedības pakalpojumu nodrošinājums, vienotās resursu vadības ieviešana”.
Projekta mērķis: izveidot centralizētu platformu grāmatvedības, personāla lietvedības, budžeta plānošanas un finanšu vadības jomā valsts tiešās pārvaldes iestādēm, lai veicinātu efektivitāti, digitālo transformāciju un valsts līdzekļu optimizāciju.
Projekta īstenošanas termiņš: 2026. gada I. ceturksnis.
Projekta finansējums: kopējais attiecināmais finansējums ir 15 739 080 eiro, t.sk. AF finansējums – 13 440 000 eiro un valsts budžeta finansējums pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai ne vairāk kā 2 299 080 eiro.
Projekta īstenotājs (finansējuma saņēmējs): Valsts kase. Valsts kase projektu īstenos sadarbībā ar šādām iestādēm (sadarbības partneriem): Finanšu ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Veselības ministrija un Zemkopības ministrija. Valsts kase iesaista arī citas interesētās puses, kas būs topošie centralizētās platformas lietotāji.
Projekta rezultāti:
- izveidota vienota, centralizēta valsts pārvaldes platforma grāmatvedības un personāla lietvedības, budžeta plānošanas un finanšu vadības jomā;
- pilnveidoti normatīvie akti un instrukcijas procesu standartizācijas nodrošināšanai un pakalpojumu sniegšanai Vienoto pakalpojumu centrā;
- uzsākta resoru pārņemšana centralizētajā platformā.
Projekta aktualitātes
-
Informatīvais vebinārs “Valsts pārvaldes vienotā pakalpojuma centra izveide: atbalsta funkciju centralizācijas un Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projekta īstenošana”_02.11.2023
-
Sanāksme "Centralizēts risinājums budžeta plānošanas un finanšu vadības jomā valsts pārvaldes iestādēm"_05.10.2023
-
Uzsāktas standartizētu finanšu grāmatvedības un personāla lietvedības procesu pilnveides darbnīcas_30.11.2023
-
Virzība uz atbalsta funkciju centralizāciju ar Atveseļošanās fonda atbalstu_12.12.2023
-
Sanāksme "Centralizēts risinājums budžeta plānošanas un finanšu vadības jomā valsts pārvaldes iestādēm"_06.12.2023
-
Noslēgušās 11 standartizētu finanšu grāmatvedības un personāla lietvedībā procesu pilnveides darbnīcas_04.04.2024
-
Informatīvā sanāksme par centralizācijas reformas aktualitātēm_07.05.2024
-
Valsts kancelejas un Valsts kases seminārs par standartizētajiem nodarbināto atlīdzības noteikšanas un aprēķina principiem_27.11.2024
Prezentācijas
Informatīvais vebinārs “Valsts pārvaldes vienotā pakalpojuma centra izveide: atbalsta funkciju centralizācijas un Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projekta īstenošana”_02.11.2023 Informatīvā sanāksme par centralizācijas reformas aktualitātēm_07.05.2024 Informatīvais vebinārs par Valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra izveidi: atbalsta funkciju centralizācija un Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projekta īstenošana _09.10.2024 Valsts kancelejas un Valsts kases seminārs par standartizētajiem nodarbināto atlīdzības noteikšanas un aprēķina principiem_27.11.2024
Biežāk uzdotie jautājumi
1. Centralizētais risinājums nodrošinās tikai finanšu uzskaites centralizāciju, kā ir ar citiem moduļiem, pamatlīdzekļi, noliktavas, personāla modulis u.c.
Tiks nodrošināts centralizēts grāmatvedības un personāla lietvedības risinājums, izmantojot nepieciešamās funkcionalitātes Horizon un darbinieku pašapkalpošanās portāla HoP, tai skaitā personāla, pamatlīdzekļu, autotransporta u.c. moduļus, lai novērstu šā brīža atšķirīgo digitalizācijas līmeni resoros.
2. Kā tiks risināta sistēmas integrācija ar citām programmām, piem., inventarizācijas rīka Timesaving izmantošana?
Resoru centralizācijas projektos ar resoru pārstāvjiem tiks vērtētas esošās integrācijas, lai nezaudētu būtiskus biznesa procesu atbalstus – t.i., nepieciešamības gadījumā veicot integrāciju pārbūvi.
3. Vai racionālāk nebūtu sākt ar procesu vienādošanu, un tikai pēc tam centralizāciju?
Centralizācijas projekta būtiska sastāvdaļa ir vienoto procesu izstrāde. Projekta ietvaros tie tiek izstrādāti, un koprades darbnīcas ar projektā iesaistītajiem resoriem tie tiks analizēti un kopīgi rasts risinājums optimālajiem procesiem.
4. Grāmatvežiem darbnīcas gada pārskatu periodā! Pa kuru laiku?
Darbnīcas ir nepieciešamas, lai kopīgi izstrādātu vienotos procesus, kuri ir nepieciešami tālākajai centralizācijas norisei, tai skaitā centralizētās sistēmas konfigurācijai. Tādēļ ir svarīgi darbu pie procesu izstrādes veikt šā gada beigās, nākamā gada sākumā. Centīsimies procesu darbnīcas plānot pēc iespējas tādā secībā, lai mazāk ietekmētu gada pārskata sagatavošanas procesu.
5. Kad varētu prognozēt iespēju iepazīties ar procesu aprakstiem (to projektiem)?
Sākot ar 2023. gada novembri tiks uzsāktas procesu standartizācijas darbnīcas. Pirms katras darbnīcas, resoram tiks nosūtīts procesa apraksts, kas tiks izskatīts konkrētajā darbnīcā, izskatīšanai un komentāru sniegšanai.
6. Vai ir zināms, kur atradīsies vienotā pakalpojuma centra telpas, kur strādās grāmatveži?
Lēmums par darba organizāciju vēl nav pieņemts.
7.Vai iestādei tiks piešķirts finansējums 2024.gadā, ja būs nepieciešams ieviest kādu HOP moduli (darba laika uzskaite, komandējuma modulis, materiālie resursi?)
Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlijā rīkojuma Nr. 404 5.punktā noteikts, ka "No 2024. gada 1. janvāra ministrijas un to padotības iestādes finanšu ieguldījumus, kurus paredzēts veikt finanšu grāmatvedības un personāla lietvedības, budžeta plānošanas un finanšu vadības, cilvēkresursu vadības, mācību un attīstības informācijas sistēmu pilnveidei vai jaunu risinājumu iegādei, izņemot ikgadējās sistēmu uzturēšanas izmaksas, saskaņo ar Valsts kanceleju un Valsts kasi."
Pēc grāmatvedības uzskaites centralizācijas vienotajā pakalpojumu centrā (Valsts kasē), centralizētajā grāmatvedības un personāla lietvedības risinājumā tiks nodrošinātas nepieciešamās funkcionalitātes Horizon un darbinieku pašapkalpošanās portāla HoP, tai skaitā komandējuma, materiālo resursu u.c. moduļi.
8. Kur var redzēt konkrētu centralizācijas plānu pa iestādēm?
Resoru centralizācija uz Vienoto pakalpojumu centru
9. Kultūras resorā vienotā inventāra kodifikācija un vienotā uzskate ir ieviesta no 2014.gada, tiek veikta arī vienotā elektroniskā inventarizācija. Vai pārejot uz vienoto pakalpojumu centru būs jāmaina visa resora vienotā inventāra un pamatlīdzekļu uzskaite?
Vienotais pakalpojumu centrs, pārņemot Iestādes grāmatvedības uzskaiti, saglabās grāmatvedības uzskaitē esošo ilgtermiņa nefinanšu aktīvu un krājumu nomenklatūru uzskaites numurus. Tāpat tiks nodrošināti dati elektroniskajai inventarizācijai. Grāmatvedības uzskaite tiks veikta saskaņā ar Vienotā pakalpojumu centra izveidoto uzskaites metodiku.
10. Kultūras resorā vienotais grāmatvedības un personāla risinājums tiek izmantots ne tikai personāla un grāmatvedības pārvaldībai, bet arī visu lietotāju kontu, IT aktīvu pārvaldībai, proti, visu Kultūras resora darbinieku lietotāja konti automatizēti tiek veidoti un bloķēti, piešķirtas tiesības uz e-pastiem, iestāžu dokumentiem, tiesībām visās IT sistēmas utt. Šī Kultūras resora vienotā grāmatvedības un personāla risinājuma nepieejamība kaut uz laiku pilnībā traucēs vai paralizēs darbu visās resora IT sistēmās visiem resora lietotājiem. Vai ir kāds plāns, ko darīt ar augsta kritiskuma un tehniski ļoti sarežģītiem integrāciju risinājumiem?
Valsts kasei, atbilstoši Ministru kabineta noteikumos Nr. 653 "Kārtība, kādā Valsts kase sniedz pakalpojumus valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros, un kārtība un apjoms, kādā valsts budžeta iestādes un budžeta nefinansētas iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti Valsts kasē valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros" noteiktajam, jānodrošina sistēmas pieejamību 24/7 režīmā – 98 % apjomā kalendāra gada laikā (izņemot plānotus darbības pārtraukumus tehnisko darbu veikšanai). Tomēr līdzšinējā pieredze rāda, ka Valsts kase spēj nodrošināt pieejamību līdz pat 99,5% apjomā kalendāra gada laikā, kā arī nepārtraukti tiek plānoti un veikti pasākumi šī rādītāja paaugstināšanai.
11. Ja mēs tagad visi pieteiksimies uz VK un aiziesim no iestādēm, kurās šobrīd strādājam, tad jau būs jāpieņem jauni darbinieki, bet neviens nepieteiksies, ja zinās, ka grāmatvežu vieta drīz tiks likvidēta.
Pievienojoties Vienotajam pakalpojumu centram katrā resorā notiek pienākumu un atbildību analīze. Pēc pašreizējās pieredzes redzam, ka lielākā daļa pienākumu un atbildību, līdz ar to arī amata vietu tiek pārdalītas uz Vienoto pakalpojumu centru, kas nozīmē, ka gan ilglaicīgiem, gan jauniem resoru grāmatvežiem tiek dota iespēja kļūt par VPC darbinieku un turpināt pildīt pienākumus grāmatvedības jomā.
12. Kādā veidā iestādes uzzinās, kādi jautājumi paliks viņu kompetencē? Informācija VK mājaslapā?
Valsts kases mājas lapā ir nopublicēts Grāmatvedības uzskaites procesu apraksts un Personāla lietvedības procesu apraksts. Aicinām šos procesus sākt skatīties, jo tajos ir aprakstīts, kas paliek Valsts kases pusē un kas paliek iestādes pusē.
13. Kultūras resorā (vairāk nekā 30 iestādēm) vienots grāmatvedības un personāla risinājums KM resora Horizon tiek izmantots jau no 2013. gada. Te jāpiezīmē, ka ne visas Kultūras resora iestādes ir Tiešās pārvaldes iestādes, piemēram, Kultūras resora augstskolas. Vai ir plānots, ka arī šīs iestādes tiks pārceltas uz vienoto pakalpojumu centru? Vai tās, kas nav TPI, turpinās uzturēt Kultūras resora IT vienotajā KM resora Horizon?
Grāmatvedības centralizācijas tvērums ir Valsts tiešā pārvalde. Uz Valsts kasi pārnāk Valsts tiešās pārvaldes grāmtvedības uzskaite, savukārt resoram pašam ir jāturpina uzturēt sistēma, kas nodrošina grāmtvedības uzskaiti atvasinātām personām vai kapitālsabiedrībām.
14. Vai Valsts kases Vienotajā pakalpojumu centrā varēs strādāt grāmatveži attālināti no citām Latvijas pilsētām?
Valsts kase darba organizācijā šobrīd izmanto hibrīda modeli, kas paredz darbu 2-3 dienas nedēļā klātienē, izņēmuma gadījumos retāk.
15. Darbiniekiem pieslēgties HOP vajadzēs ar e-parakstu?
Jā.
16. Kā Jūs ieteiktu šo obligātumu panākt/ ietekmēt, ja darbinieks to dara viņam ērtākā laikā un var atlikt tā izpildi uz nenoteiktu laiku. Varbūt varat padalīties ar savu pieredzi un dokumentu paraugiem, kā to obligātumu ierakstīt kādā normatīvā aktā (Darba kārtības noteikumos, vēl kaur kur-Darba līgumos?).
Būtu liels lūgums padalīties ar pieredzi – kā par visiem 1.slaidā (https://www.kase.gov.lv/sites/default/files/public/Birojs/ANM/Atlidzibas_noteiksana_27.11.24_.pptx) minētiem punktiem veidot korektus formulējums iekšējos normatīvajos aktos un darba līgumos, lai tas būtu pietiekošs arguments arī tiesvedības procesos.
Iestāde ir atbildīga par dokumentu aprites procesu, t.sk. nodarbināto iepazīšanos ar tiem, attiecīgi nepieciešams sekot līdzi dokumentu statusiem, atgādināt Nodarbinātajiem par iepazīšanos. RVS Horizon paredzēts brīdinājums par neizpildītiem uzdevumiem, t.sk. nodarbinātajiem.
Sniedzām saturiskus priekšlikumus par nepieciešamajiem papildinājumiem iekšējos normatīvajos aktos, konkrētus formulējumus jāveido iestādei atbilstoši tās iekšējos normatīvajos aktos lietotajai juridiskajai tehnikai.
17. Kādēļ pirmssvētku dienas darba laiku var saīsināt tikai par 1 stundu, ja Atlīdzības likuma 3.panta ceturtā daļas 1.punkts nosaka, ka iestāde var paredzēt ar papildu atlīdzību saistītu pasākumu: darba dienas ilguma saīsināšanu vairāk par vienu stundu pirms svētku dienām?
Saskaņā ar Darba likums 131.pantu darba nedēļas ilgums normāla darba laika strādājošam ir 40h. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. panta ceturtās daļas 1. punktā ir noteikts, ka institūcija var noteikt darba dienas ilguma saīsināšanu vairāk par vienu stundu pirms svētku dienām. Ja iestāde pieņem lēmumu, ka darba diena tiek saīsināta vairāk kā par vienu stundu, tad vērtējams lietderības apsvērums, ņemot vēl vērā, ka valsts pārvaldē nodarbinātajiem atlīdzība tiek izmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem, kas ir nodokļu maksātāju nauda. Tāpat ņemams vērā, ka institūcijai ir jāievēro labas pārvaldības princips, kas tostarp ietver arī valsts un pašvaldības iestāžu pieejamību privātpersonām. Līdz ar to pie šiem apsvērumiem nebūtu atbalstāms, ka darba dienas ilgums visās valsts pārvaldes institūcijās pirms svētku dienām būtu saīsināms vairāk kā par vienu stundu. Valsts pārvaldei ir jādarbojas vienoti un sabiedrības interesēs (skat. Pastars E., Ošiņa I., Rācenājs K. Atlīdzības likums ar komentāriem. Rīga, 18. lpp., pieejams: atlidzibaslikumsarkomentariem.pdf
18. Vai pareizi saprotam, ka amata vietas, kas pēc VPC reformas paliek iestādē var palikt 17.saimē, precizējot amata aprakstu?
Jā var palikt 17.amatu saime, jo saskaņā ar MK 262 15.punktu klasificējot amatus izvēlas to saimi un līmeni, kurai apraksts visprecīzāk atbilst, bet jaunā amata klasifikācija joprojām skaņojama ar Valsts kanceleju. Vēršam uzmanību, ka tā kā grāmatvedības funkcija tiek nodota uz VPC, tad katrs amata apraksts tiek vērtēts atsevišķi un šādi amati nevar būt augstāki par I vai II līmeni. Informatīvajā ziņojumā jau tiek norādīts kādus 17.amatu saimes līmeņus pārņem VPC, līdz ar to iestādē var palikt tikai zemākā līmeņa amati.
19. Vai būs spēkā Atlīdzības likuma 41.panta otrā daļa:
2) katra daļa nedrīkst būt īsāka par vienu kalendāra nedēļu, izņemot gadījumus, kad institūcija vai amatpersona, kas piešķir ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, atļāvusi ikgadējā atvaļinājuma attiecīgo daļu izmantot pa dienām, nepalielinot saskaņā ar likumu apmaksājamo darbdienu skaitu.
Darba devējam tas ir būtiski, lai nebūtu jāpiešķir Bezalgas atvaļinājumi un tādejādi jāpalielina darbinieku prombūtņu apjoms.
Jā, atvaļinājuma sadalīšana nedēļās un/ vai dienās ir iestādes pārziņā.
20. Tātad kārtējā gada nākamā ikgadējā atvaļinājuma daļa var nebūt 7 kalendārās dienas, bet, piem., 5 kalendārās dienas.
(8.slaidā https://www.kase.gov.lv/sites/default/files/public/Birojs/ANM/Atlidzibas_noteiksana_27.11.24_.pptx) ) minēts: “…Vēlamais atvaļinājuma pabalsta nosacījums..7 kalendārās diena…” Vai iestāde varēs noformēt atvaļinājuma pabalsta maksājumu, ja pirmā ikgadējā atvaļinājuma daļa nebūs pilnas 7 kalendārās dienas.
Vai Darba kārtības noteikumos var rakstīt, ka ikgadējā atvaļinājuma pabalsts tiks noformēts kopā ar pirmo ikgadējā atvaļinājuma daļas piešķiršanu (neatkarīgi no tās garuma) kārtējā kalendārajā gadā?
Ja atvaļinājuma pabalsta maksājuma dokuments tik un tā ir jānoformē iestādes pusē, par ikgadējā atvaļinājuma piešķiršanu un tā izmantošanu atbild iestāde, tad rodas jautājums – kāpēc ir tik stikti jānosaka 7 kalendārās dienas un tikai ar to kopā atvaļinājuma pabalsts, jo VPC tas neradīs nekādus papildus darbus.
Sniegtie komentāri ir ņemti vērā, attiecīgi nosacījums par ikgadējā atvaļinājuma ilgumu norādīts kā vēlams, t.i., iestāde nepieciešamības gadījumā savos iekšējos normatīvajos aktos var noteikt atšķirīgus nosacījumus. Viens no standartizācijas mērķiem ir padarīt atlīdzības nosacījumus nodarbinātajam saprotamākus, t.sk. strādājot dažādās iestādēs, kā arī procesu darbnīcās kolēģi izteica priekšlikumus par optimālajiem nosacījumiem.
21. Vai pareizi saprotu, ka jāpārskata pārceltais papildatvaļinājums atbilstoši pēdējam iegūtajam novērtējumam? Ja jā, tad kā ar gadījumiem, ja pēdējais iegūtais novērtējums ir zemāks par novērtējumu, par kuru piešķirts pārceļamais papildatv.?
Kā faktiski dzīvē izpaudīsies papildatv. dienu pārskatīšanas šis process? Lūdzu sniedziet kādu konkrētu piemēru. Vai par šo procesu arī ir kāda shēma un apraksts?
Vai tas ir saprotams tā, ka vienu gadu darbinieks veicis kādu “varoņdarbu” un nopelnījis vērtējumu teicami, bet iepriekšējā gadā viņam ir bijis parasts ikdienas darbs ar novērtējumu labi, tad jāver vaļā novērtējuma dati Horizonā par iepriekšējo gadu “labi” jānomaina”uz “teicami”, lai viņam ir divus gadus vērtējums “Teicami”?
Jā, ir jālabo neizmantotā papildatvaļinājuma pieejamo dienu skaits (RVS Horizon Atvaļinājuma rezerves fondā jāveic korekcija), novērtējums nav jālabo.
Ja jaunais novērtējums ir zemāks, pieejamo dienu skaits ir jāsamazina.
Piemērs:
Novērtējums 02.01.2024.: Teicami.
Par periodu 01.11.2023.-31.10.2024. papildatvaļinājums: 10 darba dienas.
Novērtējums 02.01.2025.: Ļoti labi.
Par periodu 01.11.2023.-31.10.2024. neizmantotais papildatvaļinājums jāsamazina uz 9 darba dienām.
22. Cik ilgā laikā jāpiešķir atpūtas diena komandējumu brīvdienās? Komandējums nedēļas nedēļas atpūtas vai svētku dienas laikā. Kā sekot līdzi brīvas dienas piešķiršanai un kādā periodā šo dienu jāizmanto? Vai ir kopējs nosacījums, ka 1 mēneša laikā vai 1 kalendārā gada laikā? Vai iestāde pati to nosaka? Varbūt to var pievienot kā kādu atgādinājumu darbiniekam?
Atpūtas diena par virsstundām, kas veidojas, veicot darbu svētku dienās, jāizmanto viena gada laikā (AL 14.p.(91)).
Atpūtas diena par darbu nedēļas atpūtas dienā, kas nav svētku diena, jāizmanto atbilstoši Darba likuma nosacījumiem. Pēc iespējas jāizmanto mēnesī, kurā tika strāda'ts brīvdienā.
Pievienojot atpūtas dienu atvaļinājuma rezerves fondā, tai norāda izmantošanas termiņu, kas Nodarbinātajam redzams Pašapkalpošanās portālā.
Turpmākā pakalpojuma attīstībā izvērtēsim arī iespēju izveidot brīdinājumu par atpūtas dienas izmantošanas termiņa beigu tuvošanos.
23. Papildatvaļinājumu var pārcelt uz 1 gadu. Kā konkrēti izpaudīsies šis apgalvojums- kas būs un kas nebūs jādara iestādē, ja šāds gadījums radīsies, kas to konstatēs?
Iestādei nekas nebūs papildus jādara - iestājoties divu gadu termiņam, neizmantotās papildatvaļinājuma dienas RVS Horizon tiks automātiski dzēstas.
24. Ja kvalifikācijas celšana ir 7h, tad prombūtni nereģistrē?
Jā, par kvalifikācijas celšanu, kas ir īsāka par 8 stundām, piemēram, 7 stundas prombūtne RVS Horizon nav jāievada.
25. Mācību atvaļinājums tikai apmaksāts” – Atlīdzības likuma 44.pantā ir minēti 2 mācību atvaļinājuma gadījumi: 1.daļa - par gala pārbaudījumu kārtošanu 20 darba dienām (apmaksājamas) un šī panta 2.daļā – var piešķirt par semestru pārbaudījumu kārtošanu līdz 10 darba dienām. Vai pareizi saprotu, ka šīs daļas piemērošanu nosaka iestāde savos darba kārtības noteikumos, var šo piešķirt un var arī nepiešķirt? Ja mācības nav saistītas ar amata pienākumu izpildi – var nepiešķirt nevienu no minētajiem atvaļinājumiem?
Jā, AL 44.p. (2) notiekto mācību atvaļinājumu iestāde var nepiešķirt, ja amata (dienesta, darba) apstākļi to nepieļauj.
Ja studijās netiek iegūtas amata (dienesta, darba) pienākumu izpildei nepieciešamās zināšanas, mācību atvaļinājums nevar tikt piešķirts.
Detalizētāks skaidrojums pieejams Atlīdzības likuma komentāros: atlidzibaslikumsarkomentariem.pdf 85 lpp.
26. Papildus samaksa (te ir domāts arī piemaksa?) jāatzīmē kā regulāra, ja tā ir ilgāk kā mēnesi. Vai šī atzīme ir jāveic iestādes pusē? Vai arī būs kāds brīdinājums/ paziņojums par to, ka piemaksa ir ilgāk kā mēnesi un jāveic par to atzīme?(piemēram, ja piemaksa ir par darbinieka aizvietošanu prombūtnes laikā, jo noformējot aizvietošanu nav zināms termiņš?
Papildu samaksa ir visas MK 07.11.2017. noteikumu Nr.662 6. pielikumā minētās samaksas. Regulāras varētu būt piemaksas, algas pabalsti u.tml. samaksas, kas noteiktas uz termiņu nevis kā vienreizējs maksājums. Regularitātes atzīmi norāda iestāde. Paredzēts brīdinājum (mēneša beigās) par piemaksām bez beigu datuma, lai pirms datu iesniegšanas AUS izvērtētu, vai piemaksas nav jānoslēdz, kā arī vai jāmaina tās regularitāte.
Turpmākā pakalpojuma attīstībā izvērtēsim arī iespēju izveidot brīdinājumu par piemaksām, kas atzīmētas kā neregulāras, bet ir ilgākas par 1 mēnesi.
27. Par tirgus koeficientu jāiesniedz iepriekšējā mēnešalga un atsevišķi-tirgus koeficients. Kā konkrēti šie iesniedzamie dati ir jānoformē, ja šobrīd mums algas, kurām ir piemērots šads koeficients, tiek noteikta vienā kopējā summā.
RVS Horizon paredzēts šāds risinājums tirgus koeficienta piemērošanas gadījumā:
- personas amata datos tiek norādīta jaunā, t.i., palielinātā mēnešalga (iepriekšējā mēnešalga * piemērotais tirgus koeficients);
- pastāvīgajās piemaksās ir speciāls veids Tirgus koeficients, kas izteikts summā (Jaunā mēnešalga - iepriekšējā mēnešalga), tā netiek aprēķināta un izmaksāta, bet ir paredzēta datu nodošdanai AUS (Atbilstoši MK not Nr. 662 ir skaidri norādīts, ka ja nodarbinātajam tiek piemērots tirgus koeficients, tad tā lielums euro ir jānorāda ar EKK 1110 03);
- pirms datu iesniegšanas AUS, pārcelšanas ierakstos tiek labota mēnešalga, norādot iepriekšējo, t.i., bez tirgus koeficienta.
Detalizētāks skaidrojums par datu ievadi Horizon pieejams:Wiki - vpc-wiki - Projektu portfelis