Valsts kase

  1. Valsts kase
  2. Projekti

Atveseļošanas fonda reformu pasākumi un investīciju projekts

Izveidots : 26.09.2023. Atjaunots: 14.11.2024.
Drukāt

 

Eiropas Savienības Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility) ir Eiropas Komisijas centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības daudzgadu budžetam. Programmas mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi.

Latvijas Atveseļošanas fonda (turpmāk – AF) plānu apstiprināja 2021. gada 22. jūnijā Eiropas Komisija un 13.jūlijā ES Padome Ekonomikas un finanšu jautājumos (ECOFIN). Latvijai apstiprinātais AF finansējuma apjoms ir 1,82 miljardi eiro, kas būs pieejams līdz 2026. gada 31. augustam.

Latvija AF plāna īstenošanai ir izvēlējusies 6 komponentes:

1. Klimata pārmaiņas un ilgtspēja;

2. Digitālā transformācija;

3. Nevienlīdzības mazināšana;

4. Veselība;

5. Ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma;

6. Likuma vara.

Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas 2.1.2.1.i. “Pārvaldes centralizētās platformas un sistēmas” projekts Nr. 2.1.2.1.i.0/1/23/I/VARAM/009 “Valsts pārvaldes vienota valsts finanšu resursu plānošana un pārvaldības grāmatvedības pakalpojumu nodrošinājums, vienotās resursu vadības ieviešana”.

Projekta mērķis: izveidot centralizētu platformu grāmatvedības, personāla lietvedības, budžeta plānošanas un finanšu vadības jomā valsts tiešās pārvaldes iestādēm, lai veicinātu efektivitāti, digitālo transformāciju un valsts līdzekļu optimizāciju.

Projekta īstenošanas termiņš: 2026. gada I. ceturksnis

Projekta finansējums: kopējais attiecināmais finansējums ir 15 739 080 eiro, t.sk. AF finansējums – 13 440 000 eiro un valsts budžeta finansējums pievienotās vērtības nodokļa izmaksu segšanai ne vairāk kā 2 299 080 eiro.

Projekta īstenotājs (finansējuma saņēmējs): Valsts kase. Valsts kase projektu īstenos sadarbībā ar šādām iestādēm (sadarbības partneriem): Finanšu ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Veselības ministrija un Zemkopības ministrija. Valsts kase iesaista arī citas interesētās puses, kas būs topošie centralizētās platformas lietotāji.

Projekta rezultāti:

- izveidota vienota, centralizēta valsts pārvaldes platforma grāmatvedības un personāla lietvedības, budžeta plānošanas un finanšu vadības jomā;

- pilnveidoti normatīvie akti un instrukcijas procesu standartizācijas nodrošināšanai un pakalpojumu sniegšanai Vienoto pakalpojumu centrā;

- uzsākta resoru pārņemšana centralizētajā platformā.

 

Projekta aktualitātes

Prezentācijas

Informatīvais vebinārs “Valsts pārvaldes vienotā pakalpojuma centra izveide: 
atbalsta funkciju centralizācijas un Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projekta īstenošana”_02.11.2023

Informatīvā sanāksme par centralizācijas reformas aktualitātēm_07.05.2024

Informatīvais vebinārs par Valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra izveidi: atbalsta funkciju
centralizācija un Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projekta īstenošana _09.10.2024

Biežāk uzdotie jautājumi

1. Centralizētais risinājums nodrošinās tikai finanšu uzskaites centralizāciju, kā ir ar citiem moduļiem, pamatlīdzekļi, noliktavas, personāla modulis u.c.

Tiks nodrošināts centralizēts grāmatvedības un personāla lietvedības risinājums, izmantojot nepieciešamās funkcionalitātes Horizon un darbinieku pašapkalpošanās portāla HoP, tai skaitā personāla, pamatlīdzekļu, autotransporta u.c. moduļus, lai novērstu šā brīža atšķirīgo digitalizācijas līmeni resoros. 

2. Kā tiks risināta sistēmas integrācija ar citām programmām, piem., inventarizācijas rīka Timesaving izmantošana?

Resoru centralizācijas projektos ar resoru pārstāvjiem tiks vērtētas esošās integrācijas, lai nezaudētu būtiskus biznesa procesu atbalstus – t.i., nepieciešamības gadījumā veicot integrāciju pārbūvi.

3. Vai racionālāk nebūtu sākt ar procesu vienādošanu, un tikai pēc tam centralizāciju?

Centralizācijas projekta būtiska sastāvdaļa ir vienoto procesu izstrāde. Projekta ietvaros tie tiek izstrādāti, un koprades darbnīcas ar projektā iesaistītajiem resoriem tie tiks analizēti un kopīgi rasts risinājums optimālajiem procesiem.

4. Grāmatvežiem darbnīcas gada pārskatu periodā! Pa kuru laiku?

Darbnīcas ir nepieciešamas, lai kopīgi izstrādātu vienotos procesus, kuri ir nepieciešami tālākajai centralizācijas norisei, tai skaitā centralizētās sistēmas konfigurācijai. Tādēļ ir svarīgi darbu pie procesu izstrādes veikt šā gada beigās, nākamā gada sākumā. Centīsimies procesu darbnīcas plānot pēc iespējas tādā secībā, lai mazāk ietekmētu gada pārskata sagatavošanas procesu. 

5. Kad varētu prognozēt iespēju iepazīties ar procesu aprakstiem (to projektiem)?

Sākot ar 2023. gada novembri tiks uzsāktas procesu standartizācijas darbnīcas. Pirms katras darbnīcas, resoram tiks nosūtīts procesa apraksts, kas tiks izskatīts konkrētajā darbnīcā, izskatīšanai un komentāru sniegšanai.

6. Vai ir zināms, kur atradīsies vienotā pakalpojuma centra telpas, kur strādās grāmatveži?

Lēmums par darba organizāciju vēl nav pieņemts.

7.Vai iestādei tiks piešķirts finansējums 2024.gadā, ja būs nepieciešams ieviest kādu HOP moduli (darba laika uzskaite, komandējuma modulis, materiālie resursi?)

Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlijā rīkojuma Nr. 404 5.punktā noteikts, ka "No 2024. gada 1. janvāra ministrijas un to padotības iestādes finanšu ieguldījumus, kurus paredzēts veikt finanšu grāmatvedības un personāla lietvedības, budžeta plānošanas un finanšu vadības, cilvēkresursu vadības, mācību un attīstības informācijas sistēmu pilnveidei vai jaunu risinājumu iegādei, izņemot ikgadējās sistēmu uzturēšanas izmaksas, saskaņo ar Valsts kanceleju un Valsts kasi." 
Pēc grāmatvedības uzskaites centralizācijas vienotajā pakalpojumu centrā (Valsts kasē), centralizētajā grāmatvedības un personāla lietvedības risinājumā tiks nodrošinātas nepieciešamās funkcionalitātes Horizon un darbinieku pašapkalpošanās portāla HoP, tai skaitā komandējuma, materiālo resursu u.c. moduļi.  

8. Kur var redzēt konkrētu centralizācijas plānu pa iestādēm?

Resoru centralizācija uz Vienoto pakalpojumu centru

9. Kultūras resorā vienotā inventāra kodifikācija un vienotā uzskate ir ieviesta no 2014.gada, tiek veikta arī vienotā elektroniskā inventarizācija. Vai pārejot uz vienoto pakalpojumu centru būs jāmaina visa resora vienotā inventāra un pamatlīdzekļu uzskaite?

Vienotais pakalpojumu centrs, pārņemot Iestādes grāmatvedības uzskaiti, saglabās grāmatvedības uzskaitē esošo ilgtermiņa nefinanšu aktīvu un krājumu nomenklatūru uzskaites numurus. Tāpat tiks nodrošināti dati elektroniskajai inventarizācijai. Grāmatvedības uzskaite tiks veikta saskaņā ar Vienotā pakalpojumu centra izveidoto uzskaites metodiku.

10. Kultūras resorā vienotais grāmatvedības un personāla risinājums tiek izmantots ne tikai personāla un grāmatvedības pārvaldībai, bet arī visu lietotāju kontu, IT aktīvu pārvaldībai, proti, visu Kultūras resora darbinieku lietotāja konti automatizēti tiek veidoti un bloķēti, piešķirtas tiesības uz e-pastiem, iestāžu dokumentiem, tiesībām visās IT sistēmas utt. Šī Kultūras resora vienotā grāmatvedības un personāla risinājuma nepieejamība kaut uz laiku pilnībā traucēs vai paralizēs darbu visās resora IT sistēmās visiem resora lietotājiem. Vai ir kāds plāns, ko darīt ar augsta kritiskuma un tehniski ļoti sarežģītiem integrāciju risinājumiem?

Valsts kasei, atbilstoši Ministru kabineta noteikumos Nr. 653 "Kārtība, kādā Valsts kase sniedz pakalpojumus valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros, un kārtība un apjoms, kādā valsts budžeta iestādes un budžeta nefinansētas iestādes kārto grāmatvedības uzskaiti Valsts kasē valsts pārvaldes vienotā pakalpojumu centra ietvaros" noteiktajam, jānodrošina sistēmas pieejamību 24/7 režīmā – 98 % apjomā kalendāra gada laikā (izņemot plānotus darbības pārtraukumus tehnisko darbu veikšanai). Tomēr līdzšinējā pieredze rāda, ka Valsts kase spēj nodrošināt pieejamību līdz pat 99,5% apjomā kalendāra gada laikā, kā arī nepārtraukti tiek plānoti un veikti pasākumi šī rādītāja paaugstināšanai.

11. Ja mēs tagad visi pieteiksimies uz VK un aiziesim no iestādēm, kurās šobrīd strādājam, tad jau būs jāpieņem jauni darbinieki, bet neviens nepieteiksies, ja zinās, ka grāmatvežu vieta drīz tiks likvidēta.

Pievienojoties Vienotajam pakalpojumu centram katrā resorā notiek pienākumu un atbildību analīze. Pēc pašreizējās pieredzes redzam, ka lielākā daļa pienākumu un atbildību, līdz ar to arī amata vietu tiek pārdalītas uz Vienoto pakalpojumu centru, kas nozīmē, ka gan ilglaicīgiem, gan jauniem resoru grāmatvežiem tiek dota iespēja kļūt par VPC darbinieku un turpināt pildīt pienākumus grāmatvedības jomā.

12. Kādā veidā iestādes uzzinās, kādi jautājumi paliks viņu kompetencē? Informācija VK mājaslapā? 

Valsts kases mājas lapā ir nopublicēts Grāmatvedības uzskaites procesu apraksts un Personāla lietvedības procesu apraksts. Aicinām šos procesus sākt skatīties, jo tajos ir aprakstīts, kas paliek Valsts kases pusē un kas paliek iestādes pusē. 

13. Kultūras resorā (vairāk nekā 30 iestādēm) vienots grāmatvedības un personāla risinājums KM resora Horizon tiek izmantots jau no 2013. gada. Te jāpiezīmē, ka ne visas Kultūras resora iestādes ir Tiešās pārvaldes iestādes, piemēram, Kultūras resora augstskolas. Vai ir plānots, ka arī šīs iestādes tiks pārceltas uz vienoto pakalpojumu centru? Vai tās, kas nav TPI, turpinās uzturēt Kultūras resora IT vienotajā KM resora Horizon?

Grāmatvedības centralizācijas tvērums ir Valsts tiešā pārvalde. Uz Valsts kasi pārnāk Valsts tiešās pārvaldes grāmtvedības uzskaite, savukārt resoram pašam ir jāturpina uzturēt sistēma, kas nodrošina grāmtvedības uzskaiti atvasinātām personām vai kapitālsabiedrībām.  

14. Vai Valsts kases Vienotajā pakalpojumu centrā varēs strādāt grāmatveži attālināti no citām Latvijas pilsētām? 

Valsts kase darba organizācijā šobrīd izmanto hibrīda modeli, kas paredz darbu 2-3 dienas nedēļā klātienē, izņēmuma gadījumos retāk.